Arveds Desmitnieks (1900-1969)

Mežzinis

Dzimis 1900. gada 15. septembrī Bārbeles pagastā amatnieka ģimenē. Citos avotos minētas kā Arveds. Beidzis Bārbeles pagasta pamatskolu, Jaunatnes vidusskolu Rīgā, LU LF Mežkopības nodaļu (1926). Brīvības cīņu dalībnieks. Mežzinis Cēsīs un Strenčos (1926-1934). Virsmežzinis Lutriņos un Dzērbenē (1934-1945). Skolotājs Raiskuma Meža skolā (1945-1946). Inženieris Cēsu mežsaimniecībā (1951-1959). Darbā iestājies par augstu precizitāti, nav pieļāvis nepamatotu pārbaudes dokumentu parakstīšanu. Miris 1969. gada 11. maijā, atdusas Raiskuma kapos.

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016. 718 lpp.

Jānis Dombrovskis (1885-1953)

Mākslas zinātnieks

Dzimis 1885. gada 10. maijā Zālītes pagastā. Beidzis Štiglica Centrālo tehn. zīmēšanas skolu Pēterburgā (1912), zināšanas papildinājis J. Madernieka un K. Miesnieka gleznošanas studijā Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis latviešu strēlnieku pulkos. Skolotājs Cēsīs, Valmierā, Rīgā (1918-1935). Publikācijas no 1920. gada. Sarakstījis pirmo plašāko latviešu mākslas vēstures apskatu "Latvju māksla" (1925; papild. izd. 1935). Sarakstījis apcerējumus par Rembrantu (1930) un K. Miesnieku (1939; kopā ar A. Bērziņu). Muzeju pārzinis Cēsīs un Valmierā (1941-1945). Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas pedagogs (1945-1950). LVMA docētājs (1946). Miris 1953. gada 6. martā Rīgā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Vaira Dortiņa (1934)

Aktrise

Dzimusi 1934. gada 23. februārī Misas pagastā, dz. Zemīte. Kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi Flensburgā. No 1949. gada Austrālijā. Sidnejas latviešu teātra aktrise no 1958. gada. Teātra trupā veikusi arī grāmatvedes pienākumus. Tēlojusi meiteņu un arī zēnu lomas A. Deglava, M. Zīverta, A. Brigaderes, R. Blaumaņa un citu latviešu autoru lugās. Īpašu atzinību saņēmusi par Mades lomu "Trīnes grēkos". Vēlākā periodā spēlējusi mātes, kundzes lomas. Teātra kritiķu atzinību izpelnījās ar galvenā tēla, Sofijas Gravas, atveidi A. Eglīša lugā "Pēc kaut kā cēla, nezināma" (1984).

Luce, Ņ. Izcils vienas aktrises veikums. "Londonas Avīze" Nr. 1941 (1984), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [03.10.2023.]; Hausmanis, V. Latviešu teātris Austrālijā. [Rīga]: Zinātne, 2010. 669 lpp.

Ināra Druva (1940-2016)

Dzejniece

Dzimusi 1940. gada 16. aprīlī Daugavpilī, Martas un Jāņa Tiltiņu ģimenē. Mācījusies Aknīstē, absolvējusi Jēkabpils 1. vidusskolu (1959). Medicīnas skolā ieguvusi feldšeres profesiju. Mūža lielāko daļu nodzīvojusi Mežotnē, un Zemgali ar Bausku, Lielupi un Mežotni dēvējusi par "pasaules viduci". Rosīga Bauskas literātu apvienības biedre. Ināras Druvas dzeju raksturo intimitāte - dzeja kā grēksūdze un atklāsme ar ironijas klātesamību. Dzejai piemīt muzikalitāte un personiskie pārdzīvojumi tajā savijušies ar dzimtās zemes dabas un cilvēku attiecību modeļiem. Ināras Druvas dzeja lasāma grāmatās "Kamēr" (1998, sast. V. Ļūdēns), "Pietiek ar miljardu" (2009), kā arī visos četros Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" dzejoļu krājumos. Dziesmas ar Ināra Druvas vārdiem komponējuši Kārlis Ārgalis-Straumēns un Mārcis Kalniņš. Ināra Druva mirusi 2016. gada maijā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Jānis Drunka (1890-1950)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1890. gada 7. augustā Īslīces pagastā. Zemnieka dēls. Krievu armijā iesaukts Pirmā pasaules kara laikā, dienējis 241. Sedļecas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar diviem Jura krustiem. Latvijas armijā iestājies 1919. gada augustā, cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā. Seržants 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1920. gada naktī uz 19. martu Latgalē, Maļevščinas sādžā kopā ar savu vadu iekļuvis ielenkumā, bet pretuzbrukumā pārrāvis pretinieka ķēdi, izklīdinājis un saņēmis 23 gūstekņus. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 22 par cīņu pie Maļevščinas ciema. Atvaļināts (1920). Piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagasta Strupu muižas "Mazstrupos". Miris 1950. gadā. Apbedīts Īslīces pagasta Strupu kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Jēkabs Dubelšteins (1883-1907)

1905. gada revolucionārs

Dzimis 1883. gada 25. oktobrī Codes pagasta "Bērztuļu" ("Bērtuļu") mājās. Segvārds - Jēpis. Skolojies Bērzu skolā un Pētera-Pāvila skolā Rīgā. Māceklis Rīgas pasta un telegrāfa kantorī. 1903. gadā nosūtīts darbā uz Aizputi, kur iestājies Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru pulkā. Pārcelts uz darbu Liepājā (1905), kur jau darbojās revolucionāri F. Grīniņš, J. Luters, J. Lencmanis un citi. Pēc asiņainās svētdienas Pēterburgā liepājnieki organizējuši vispārēju streiku, kura laikā sabojātas sakaru ierīces. Ieradies Rīgā, lai turpinātu revolucionāro darbību (1906). Apmācījis un vadījis kaujinieku grupu uzbrukumā Rīgas slepenpolicijai. Apmeties Helsingforsā (Helsinkos), kur veiksmīgi organizējis uzbrukumu Krievijas bankai (iegūst 1500 rubļu, no kuriem lielāko daļu nodod savas partijas kasē). Uz neilgu laiku atgriezies Latvijā. Ar mežabrāļiem uzbrucis Slokas stacijai un pastam. Nelegālas sapulces laikā arestēts un notiesāts uz nāvi (1907). Miris 1907. gada 25. septembrī.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.

Uldis Dumpis (1943)

Aktieris

Dzimis 1943. gada 3. oktobrī. Bērnības tekas sācis tēva mājās, Īslīces pagasta "Dumpjos". Tēvs Teodors Reinis Otrā pasaules kara laikā kritis Kaļiņingradā. Māte Lilija (dz. Ramane) bijusi skolotāja, klavieriste un ērģelniece. Arī Uldis no paaudzes paaudzē pārmantojis vārdu Reinis, tātad Uldis Reinis Dumpis. Pirmo klasi uzsācis Īslīces septiņgadīgajā skolā (1951), kur mātei dots darbs un miteklis. Trešais mācību gads jau mīts Pilsrundālē, kur skola un dzīvošana atkal bijusi vienuviet - Rundāles pilī. No sestās klases līdz vidusskolas absolvēšanai (1961) Ulda Dumpja skola bija Bauskas 1. vidusskola (audzinātājs L. Liepa). Pirmā apmešanās vieta Bauskā Uldim ar mammu bijis dzīvoklis Rīgas ielā 9, kur kaimiņos dzīvojusi Kugrēnu ģimene. LVK Teātra fakultātes absolvents (1965). Bijis gan vidusskolas, gan teātra fakultātes basketbola komandā. Būdams otrā kursa students, pirmo reizi tēlojis izrādē - sūtnis no Orleānas "Žanna d'Arka". Arī pirmā kinoloma vēl studiju laikā - adjutants "Cielaviņu armijā". Pēc studiju beigšanas uzsācis darbu Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī. Spilgts raksturlomu tēlotājs: Lilioms (1971) un Ceplis (1995) tādu pašu nosaukumu uzvedumos, Ābrams - "Skroderdienas Silmačos" (1975), Kangars - "Uguns un nakts" (1985), Broņislavs - "Ar būdu uz baznīcu" (1987), Ontans - "Latgola.lv (2010) un citas. "Dumpis ir groteskas aktieris, un viņa tēli tiek veidoti fiziskiem izteiksmes līdzekļiem - pārspīlētām pozām, grimasēm, balss intonācijām, bet allaž tā, lai ne līdz galam atrautos no realitātes. Tas, kas paceļ šos tēlus izcilības pakāpē, ir Dumpja neatkārtojamais un siltais personības starojums [100 izcili Latvijas aktieri, 2018]." Uldis Dumpis tik pat pazīstams arī kā kinoaktieris: Didzis "Pūt, vējiņi!" (1973), Ēriks "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), tēvs "Emīla nedarbi" (1985), ministrs Munters "Baiga vasara" (1999), barons "Rūdolfs mantojums" (2010) un citas filmas, parādoties TV ekrānos vairāk nekā 70 kinolomās. Savukārt ieskaņoto lomu skaits Latvijas Radioteātrī sniedzas pāri 700! Par Ulda Dumpja dzīvi un darbu stāsta divas biogrāfiskas grāmatas: "Uldis Dumpis. Spoguļattēls" (2003) un "Uldis Dumpis. Zemgalietis" (2015). Apbalvots ar A. Pumpura prēmiju (1987) un A. Amtmaņa-Briedīša prēmiju (1995). Piecreiz virzīts nominācijai "Gada aktieris" (1994, 2002; 2003; 2011; 2012); Bauskas Goda pilsonis (2013). Saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2015).

Simts izcili Latvijas aktieri, 1. d. [Rīga]: LU Akadēmiskais apgāds, 2018. 511 lpp.; Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Teātris. Uldis Dumpis"

Jānis Alfrēds Dūmiņš (1895-1858)

Skolotājs, kordiriģents

Dzimis 1895. gada 23. aprīlī Skaistkalnes pagastā. Lauksaimnieka dēls. Mācījies Bauskas pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. Ieguvis skolotāja tiesības. Skaistkalnes 6-klasīgās pamatskolas organizētājs (1918), par tās skolotāju pagastvalde ievēlējusi Jāni Alfrēdu Dūmiņu. Skolotājs Skaistkalnē no 1918. gada, skolas pārzinis no 1941. līdz 1944. gadam. Organizējis Skaistkalnes Izglītības biedrību (1922) un vadījis tās kori Latvju 6., 7., 8. un devītajos (1926-1938) Vispārējos dziesmu svētkos. Pēdējos Latvijas brīvvalsts dziesmu svētkos (1940), kas notika Daugavpilī, J. Dūmiņš diriģējis Skaistkalnes aizsargu nodaļas kori (bij. Izglītības b-bas koris). Jānis Alfrēds Dūmiņš bija Latvijas dziesmu svētku biedrības padomes loceklis, Latvijas rakstu un mākslas kameras goda korespondents mūzikā. Emigrējis uz Vāciju, vēlāk uz Amerikas Savienotajām valstīm. lebraucot ASV un apmetoties Sietlā, darbojies latviešu draudzes svētdienas skolā, piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē un organizējis, vadījis kori. Miris 1958. gada 8. janvārī Sietlā, USA.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Savienotās Valstīs. "Latvija Amerikā" Nr.13 (1958), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv; Skaistkalnes vidusskola, par skolu, pieejams: skaistkalnevsk.edu.lv/ [02.10.2023.]

Arnolds Dzilna (1890-1961)

Skolotājs

Dzimis 1890. gada 28. februārī Ceraukstes pagastā. Bijis skolotājs Vecmuižas pamatskolās - Birzgalē un Umpārtē (1909-1914). Pirmajā pasaules karā strēlnieku rindās. Rīgas pulka 12. rotas komandieris. Kapteiņa dienesta pakāpē piedzīvojis Latvijas dzimšanu. Pēc demobilizācijas pievērsies skolotāja darbam, ilgstoši skolas pārzinis Ilūkstes apriņķa Zemgales valsts tautskolā. Darbojies aizsargu organizācijā, komandējis rotu Ilūkstes aizsargu pulkā. Krievu armijai iebrūkot Latvijā, pārcelts uz Aizputes apriņķi, bet vēlāk atgriezies vecajā vietā, kur strādājis līdz otrreizējam krievu iebrukumam. Ar ģimeni kopā emigrējis uz Vāciju. Pēc 1945. gada A. Dzilna strādājis Stutgartes latviešu nometnes skolā, uzņemdamies arī sabiedriskā darba pienākumus. Trimdai ieilgstot, ar ģimeni aizbraucis uz dzīvi Zviedrijā, kur strādājis smagu maizes darbu, bet atradis laiku sabiedriskiem pienākumiem. Daugavas Vanagu organizācijas ilggadīgs biedrs. Miris 1961. gadā 18. augustā Eskilstunā, Zviedrijā.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Arnolds Dzilna. "Latvju Vārds" Nr. 7 (1955) un Sēru ziņas. "Latvija" Nr. 33 (1961), pieejami LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [29.09.2023.]

Alfrēds Dziļums (1907-1976)

Rakstnieks

Dzimis 1907. gada 2. maijā Doles pagasta "Jenčos". Agri zaudējis vecākus, strādājis dažādus darbus - plostnieks, namdaris u.c. Mācījies V. Olava komercskolā, bet līdzekļu trūkuma dēļ mācības pārtraucis un vēlāk izglītojies pašmācības ceļā. Pirmā publikācija- tēlojums "Meža ainas" žurnālā "Meža Dzīve" (1925) ar pseidonīmu Vizuls. Nodarbojies ar lauksaimniecību Baldones pagastā. 1944. gadā iesaukts Latvijas leģionā. Darbojies karavīru laikrakstā "Kurzemnieks" un žurnālā "Tālo Ceļos". Pēc kara palicis Vācijā, kur iesaistījies latviešu bēgļu kultūras dzīvē un izveidojis ģimeni. Četrdesmito gadu beigās pārbēdzis uz Zviedriju, kur Vermlandē strādājis meža darbos. Darbojies latviešu palīdzības komitejā Stokholmā. Savā daiļradē pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai dažādos vēstures periodos, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Prozai raksturīgs spilgts tipāžs, psiholoģiski precīzs raksturojums. Dzīve Latvijas laikā un Otrā pasaules kara laikā atveidota romānos "Raženā audze" (1938), "Saplēstā krūze" (1942), triloģijā "Celmenieki" (1948) un citos. Pēckara gadu kolektivizācija un deportācijas atsegtas romānos "Cilvēki vētrā" (1961), "Gaidi mani" (1975) u.c. Uz dokumentālu materiālu pamatiem veidoti romāni par latviešu leģionāriem un bēgļu dzīvi "Tornas grāvrači" (1949), "Nokaltis zars" (1960) un citi. Kultūrvēsturiska nozīme ir autobiogrāfiskiem darbiem, piem., "Mežu aizvējā" (1974). Reizēm lietojis pseidonīmu V. Vaivars. Miris 1976. gada 31. maijā Vermlandē, atdusas Molkomas kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Gudriķe, B. Starp divām rītausmām. [Rīga]: Daugava, 2004. 351 lpp.