Jēkabs Birgers (1877-1966)

Rakstnieks

Dzimis 1877. gada 2. janvārī Bauskā. Mācījies Mežotnes pagastskolā, Bauskas draudzes skolā un Suvorova kadetu korpusā Varšavā. Dienējis Krievijas kara flotē (bijis rakstvedis), piedalījies Krievijas–Japānas karā, pēc tam ierēdnis Varšavas ģenerālgubernatora kancelejā. Atgriezies Latvijā 1920. gadā. No 1911. gada sācis publicēties Latvijas presē. Pirmais stāsts "Trīs reizes briesmās" laikrakstā "Jaunās Latviešu Avīzes" lit. piel. 26.11.1913. Oriģinālproza publicēta galvenokārt periodikā. Grāmatās izdoti tematiski Bībeles stāstiņi, piem., "No gana spieķa līdz valdnieka scepteram" (1929) u.c. Nozīmīgākais darbs - romāns "Prāvesta Glika audžumeita" (1939) par Krievijas ķeizarieni Katrīnu. Tulkojis prozu no krievu, vācu un poļu valodas. Pseidonīmi – Pilsoņu Jēkabs, Akmeņgrauzis, Pilsonis. Miris 1966. gada 21. novembrī Rīgā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Jānis Birznieks (1897-1942)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1897. gada 25. janvārī Ceraukstes pagastā "Rūgumos". Iesaukts krievu armijā (1916). Dienējis 7. Bauskas latv. strēln. bataljonā (vēlākajā pulkā). Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Tīreļpurva, Ložmetējkalna. Atstājis armiju 1917. gadā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots par 1919. gada cīņām Krievgaļos pie Bauskas, kad sagūstīts 41 sarkanarmietis, atbruņots pretinieks. Dienestu turpinājis arī pēc Brīvības cīņām. Sasniedzis pulkvežleitnanta pakāpi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni. Apcietināts Litenē, deportēts 1941. gada 14. jūnijā. Nošauts Noriļskā 1942. gada 29. jūnijā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.

Dina Kristīne Bitēna-Sirmā (1952)

Dzejniece

Dzimusi 1952. gada 21. maijā Bauskā. Mācības uzsāktas Jaunsvirlaukā, turpinātas Bauskā. Absolvējusi Bauskas 1. vidusskolu. Izturējusi konkursu Bauskas Tautas teātrī pie režisora G. Kugrēna. Beigusi Jaunatnes teātra kursu. Operetes teātra aktrise. Neilgi skolotāja Vecsaulē, kur mācījusi sākumskolas klases un izveidojusi dramatisko pulciņu. Laulībā ar komponistu Atvaru Sirmo dzimis dēls Anrijs. Populārā bērnu raidījuma "Čučumuiža" autore. Ar vīru radījuši leģendārus tēlus, ko paši izspēlējuši koncertuzvedumos klātienē un TV ekrānos - Rūķīšu krustmāmiņa un Dziesmu rūķis Taustiņš. Autore dzejoļu krājumam "Ticot, cerot, un mīlot" (2008). Ieguvusi Autortiesību bezgalības balvu par dziesmu "Iemāci dziesmiņu" kā visvairāk skanējušo bērnu dziesmu teksta autore.

Liepiņa, Aina. Mīlestība. [Rīga]: Līdzcietības kods, 2017. 253 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Arturs Brāmanis (1888-1978)

Inženieris

Dzimis 1988. gada 15. maijā Valmieras Burtnieku apkaimē. Beidzis satiksmes ceļu institūtu Pēterburgā (1914). Profesijā strādājis dažādos Krievijas reģionos. Šoseju un zemesceļu departamenta inženieris Bauskā no 1925. līdz 1944. gadam. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķ., 1929. g.). Bauskā darbojies aizsargu pulkā un sekmīgi vadījis Latvijas Aero kluba Bauskas nodaļu. Devies trimdā uz Vāciju 1944. gadā, vēlāk izceļojis uz ASV (1950). Turpinājis darbu inženierijā. Miris 1978. g. 28. oktobrī Mančesterā, ASV.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Pa mūža gadu kāpnēm. "Laiks" Nr.51 (1963); In Memoriam "Universitas" Nr.42 (1978) pieejami LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [11.06.2024.]

Lija Brīdaka (1932-1922)

Dzejniece

Dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē. Izglītojusies dzimtajā pilsētā. Pirmās publikācijas dzejā un prozā jau 1953. gadā. Pēc studijām Latvijas Valsts universitātē (tag. LU), uzsākusi skolotājas darbu Bauskas 1. vidusskolā, kur nostrādājusi divus gadus (1956-1958). Lai arī Bauska un skolotājas darbs iemīļots, vēlme publicēties un rakstīt bijusi pārāka. Lijas kā skolotājas dzīves posma iespaidi atspoguļoti romānā "Dienas prasa atbildi" (1964). Pirmajā dzejoļu krājumā "Man dzīve dāvina smaidu" (1962) lasāms dzejolis "Burtnīcas labojot". Lijas dzejas krājumi ik pāris gadus iznākuši līdz 1999. gadam (krājums "Magoņu mākoņi"). Lijas Brīdakas daiļrades būtība ir racionālas, sabiedriski aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme. Meditācija par sievietes vietu sabiedrībā ir arī Lijas prozas galvenais motīvs. Autore prozas darbiem: "Pilsētas atslēgas" (1975, ekranizēts 1973); "Aizvējš pie jūras" (2000), "Liktenīgie krustojumi" (2022) un ne tikai. Svinot dzejnieces 90 gadu jubileju Rīgas Latviešu biedrības namā, atklāta Lijas dzejoļu izlase "Varavīksnes loks". Mirusi 2022. gada 19. septembrī Rīgā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2. pārstr. un pap. izdevums. Rīga: Zinātne, 1992; Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Jūlijs Briedis (1896-1939)

Agronoms

Dzimis 1896. gada 19. novembrī Cirgaļu pagasta "Vecrukmaņos". Mācījies vietējā skolā, Auseja reālskolā Cesīs. Iestājies jaunformējamā Valmieras 1. kājnieku pulkā (1919). Piedalījies Brīvības cīņās. Pēc universitātes absolvēšanās Rīgā, uzsācis darbu Kaucmindes mājturības skolā. Pasniedzis dārzkopību (1935-1937), bijis skolas pārzinis. Neilgi vadījis Priekuļu lopkopības skolu. Miris 1939. gada 12. augustā, atdusas Cirgaļu kapsētā.

Ozoliņa-Ķeņģe, M., Auziņa-Smith, I. Kaucmindes mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts. Almelija: Kaucmindes Mājturības semināra un Latvijas Mājturības institūta absolvenšu grupa, 1989. 306 lpp.; Agronoms Jūlijs Briedis. "Studentu Dzīve" Nr.78 (1939), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv

Teodors Briedis (1872-?)

Šahists, farmaceits

Dzimis 1872. gada 23. decembrī Pāces muižā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, studējis Maskavā. No 1893. gada publicējis rakstus par šahu Latvijas un ārzemju žurnālos, piem., "Austrums" un "Baltische Schachblatter". Aptiekārs Ieriķos no 1906. līdz 1944. gadam. Ieguvis 1. un 2. vietu Latvijas šaha savienības turnīros. Ar ģimeni emigrējis un dzīvi turpinājis Hamburgā, Vācijā. Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Pa mūža gadu kāpnēm. "Laiks" Nr. 1 (1968), pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [19.06.2024.]

Eduards Brikovskis (1880-1947)

Jurists

Dzimis 1880. gada 24. martā, Brunovišķes muižas īpašnieka dēls. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. Studējis Pēterburgas Universitātē austrumu valodas, vēlāk tiesību zinātnes. Strādājis Pēterburgā un Novgorodā. Sākot ar 1919. gadu darbojies kā tieslietu ministrijas departamenta direktors. Šādā amatā strādājot, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri ( n.p.k. 85; 1926. g.). Pēdējos pirmskara gados piederējis notāra kantoris. Otrā pasaule kara gados emigrējis uz Vāciju. Pēc plaušu kaites ilgstoši ārstējies. Miris 1947. gada jūlijā. Kremēts Hamburgā, Vācijā.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Miris Eduards Brikovskis. "Latvija" Nr. 54 (1947), pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [19.06.2024.]

Rūta Celma-Kello (1946)

Kinorežisore

Dzimusi 1946. gada 8. martā Iecavas pagastā mežsarga ģimenē. Beigusi Jelgavas 1. vidusskolu, Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Kinematogrāfijas institūta Maskavā absolvente (1975). Patstāvīgas režisores gaitas uzsākusi 1969. gadā. Ar pārtraukumiem strādājusi Rīgas kinostudijā (1972-1991). Pievērsusies galvenokārt kultūras un mākslas darbinieku portretējumiem - sižeti par aktrisi Lilitu Bērziņu (1972), mūziķiem brāļiem Jurjāniem (1982), komponistu Paulu Dambi (1987), diriģentu Marisu Jansonu (1990) u.c. Filmu scenāriju autore un režisore. Strādājusi kā radio korespondente Tallinā. Veidojusi filmas: "Es tuvojas viņam" (1993) par H. Heinrihsones altārgleznu Kolkas baznīcā; "Lita" par tekstilmākslinieci Litu Postažu (1998); "Brāmss un kazas piens" (2013) par pianistu Vestardu Šimkus.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Rūta Celma, pieejams: makslinieki.lv [12.10.2023.]

Eduards Ceplītis (1892-1940)

Latvijas armijas pulkvežleitnants

Dzimis 1892. gada 10. decembrī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Bieži minēts ar vārdu Edvards. Mācījies Pamūšas skolā, pēc tam tehniskajā skolā Kostromā (Krievija). Virsnieks Krievijas armijā (1913-1917), Piedalījies Latvijas brīvības cīņās (1919). Virsnieks Latvijas armijā (1919-1922). Brīvās Latvijas laikā Armijas sporta kluba priekšsēdētājs. Pulkvežleitnants (1929). Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis. Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs (1936-1937). Galvenās artilērijas noliktavas saimniecības priekšnieka palīgs un 30. gadu beigās arī priekšnieks. Kā Apgādības daļas priekšnieks-kapteinis iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (n.p.k. 52; 1926. gads). Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru (1939) un citiem augstiem apbalvojumiem. Pēc Latvijas okupācijas Eduards Ceplītis nošāvies 1940. gada 25. jūnijā. Atdusas Rīgā, Brāļu kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"; Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.