Novadnieku enciklopēdija
Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus.
Novadnieki
Kopējais ierakstu skaits:380Arnolds Apse (1914-1983)
Rakstnieks
Rakstnieks, dzejnieks. Dzimis 1914. gada 28. maijā saimnieka ģimenē Iecavā. Mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, strādājis laikrakstā "Brīvā Zeme". Vēlāk uzsācis studijas LU Juridiskajā fakultātē. Pirmais dzejolis – "Mātei" publicēts laikrakstā "Bauskas Vēstnesis" (1931). 1943. gadā iesaukts latviešu leģionā. Kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Vācijā, vēlāk Beļģijā. Rediģējis nometnes laikrakstus. Izceļojis uz Franciju (1948), kur strādājis par ogļraci un ar laiku ieguvis nelielu īpašumu Valšēdas ciemā. Ievērojamākais darbs - "Klosterkalns" ar autobiogrāfisku ievirzi tapis 1964. gadā. Dzejoļi apkopoti krājumā "Saulespuķes" (1966). No 1978. gada dzīvojis Sārbūrā. Romānā "Gandrīz ģenerālis" (1982) atspoguļota bērnības garīgā biogrāfija, "Lepnā Zemgales bajāru cilts" (sāk. "Kugrēni", 1983) – kādas Zemgales saimnieku dzimtas likteņi vairākās paaudzēs. Dzejoļu izlase "Manas saknes ir Latvija" (1990). Miris 1983. gada 19. janvārī Francijā. Atdusas Sārbūrā, Valšēdas kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.
Jēkabs Ārents (1896-1977)
Skolas pārzinis
Dzimis 1896. gada 26. aprīlī Mežotnes Mazzeltiņos, Krišjāņa Ārenta un Trīnes Zeltiņas dēls. Beidzs 4. Maskavas praporščiku skolu (1917). LSRP 2. rotas jaunākais virsnieks. Demobilizēts (1918). Piedalījies Brīvības cīņās. Kā pulkveža Kalpaka bataljona brīvprātīgais 1. neatkarības rotas virsleitnants iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (n.p.k. 921; 1928. gads). Agrārās reformas laikā piešķirta jaunsaimniecība "Dobuļi" Mazmežotnes muižā. Studējis agronomiju. Laulībā ar Irēni Šarloti Beinerts. Apbalvots ar Viestura ordeni (1930). Strādājis Valsts Leču lauksaimniecības skolā un Zūru lauksaimniecības skolas par pārzini. Iesaistījies aizsargu kustībā (1931) un bijis Venstpils aizsargu pulka rotas komandieris no 1935. gada. Piltenes rajona mazpulku vadītājs. Miris 1977. gadā.
Strazdiņš, Edgars. Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm. Rīga: Madris, 2020. 254 lpp. (200. lpp.); Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.
Raitis Ābelnieks (1963)
Vēsturnieks, deputāts
Dzimis 1963. gada 25. jūlijā Jaunpiebalgā. Strādājis Bauskas 1. vidusskolā par vēstures skolotāju, bijis Minsteres Latviešu ģimnāzijas vēstures skolotājs. No 2013. līdz 2018. gadam Bauskas novada domes priekšsēdētājs. Nacionālās apvienības Bauskas novada grupas vadītājs, Bauskas novada domes deputāts un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists. Fotokluba "Bauska" biedrs. Daudzu publikāciju par vēsturi autors un grāmatas "Bauska - pilsēta, kurā satiekas" līdzautors (2018).
Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas A-Ķ"
Mirdza Ābola (1923-2007)
Literatūrzinātniece
Dzimusi 1923. gada 23. februārī Svitenē. Meitas uzvārds - Jaunvalka. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti (1949), filoloģijas zinātņu doktore (1993). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1949-1990). Strādājusi pie Sudrabkalna un Raiņa kopotajiem rakstiem, sastādījusi vairāku rakstnieku izlases. Tulkojusi Marku Tvenu un baltkrievu literātu darbus. Presē publicē rakstus par A. Brigaderes, V. Plūdoņa, L. Laicena un citu autoru daiļradi. No 1991. gada Starptautiskās baltkrievu asociācijas Latvijā priekšsēdētāja. Mūžība devusies 2007. gada 24. februārī. 2010. gada beigās iznāca M. Ābolas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca.
Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Mirdza Ābola, pieejams: www.literatura.lv [21.10.2021.]
Juris Āboliņš (1949)
Aktieris
Dzimis 1949. gada 8. jūnijā Bauskā. Līdz 1980. gadam ar uzvārdu - Pētersons. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti (1970). Rīgas Operetes teātra aktieris. Liepājas teātra aktieris no 1979. gada līdz 2010. gadam. Sācis ar Nika loma E. Olbija "Kam no Vulfa kundzes bail?" (1980) un karjeru kā štata darbinieks noslēdzis ar Anša Cīruļa loma P. Rozīša "Ceplī" (2010). Muzikālajos iestudējumos izmanto savas vokālās dotības. Precējies ar aktrisi Viju Āboliņu.
Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Juris Āboliņš, pieejams www.liepajasteatris.lv [21.10.2021.]
Reinis Ādmīdiņš (1939-2010)
Literatūrkritiķis, rakstnieks
Dzimis 1939. gada 14. septembrī Čeremhovā, Irkutskas apgabalā. Latvijā no 1949. gada. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu (1958), LVU Filoloģijas fakultāti (1963). Atbildīgais sekretārs rajona laikrakstā "Bauskas Darbs" (1963-1968). Latvijas radio Literatūras un mākslas raidījumu galvenais redaktors (1986-1997), vēlāk programmu vadītājs. Rakstījis scenārijus televīzijas dokumentālajām filmām. Pirmā nozīmīgā publikācija "Jauna kvalitāte dzejā, kritikā un estētiskajā domāšanā" žurnālā "Karogs" (1966). Zināmākie darbi: literatūrkritisku rakstu krājums "Dzejas darbdiena" (1977), īsu stāstu un atmiņu krājums "Mest akmeņus ūdenī" (1982), dokumentālais romāns "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs" (1994). Rakstījis dzeju. Politiskās satīras cienītājs, radījis izdomātus tēlus un to darbības vidi - Saulgožu pagastu. "Līdzautors grāmatām "Bauska: vietas un laika grāmata" (1990) un "Četri diži zemgalieši" (2000). Miris 2010. gada 17. oktobrī. Atdusas Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Reinis Ādmīdiņš"
Kārlis Ātrens (1870-?)
Veterinārārsts
Dzimis 1870. gada 15. maijā. Dzīvojis Bauskas apriņķa Rundāles pagasta "Ķeķilās". Beidzis Bauskas apriņķa skolu, Jelgavas reālskolu (1982). Tērbatas Veterinārinstitūtā ieguvis veterinārārsta grādu. Aizkaukāzā nodzīvojis 23 gadus, kur tika nosūtīts liellopu mēra un citu slimību apkarošanai. Piedalījās Tiflisas latviešu pulcināšanā un bēgļu biedrības dibināšanā. Atgriezies Latvijā uzreiz pēc valsts dibināšanas un turpina darbu ar lopu lipīgo slimību apkarošanu Latgalē. No 1921. gada strādājis Zemkopības ministrijas veterinārās pārvaldes dienestā. Lopkopības un lauksaimniecības jautājumos publicējies "Zemkopī", "Piensaimniecības un Zemkopības Žurnālā", "Jaunākajās Ziņās" un citviet. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.
Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Latvijas darbinieku galerija (1918-1928). red. P. Kroders. Rīga: Grāmatu Draugs, 1929
Dzintris Alks (1931-1998)
Traumatologs, ortopēds
Dzimis 1931. gada 28. jūlijā Skaistkalnē, arīdzan ārsta dēls. Beidzis Krasnojarskas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti (1960). Strādājis par ārstu Krasnojarskas apriņķī un Novosibirskā (1960-1977). No 1977. līdz 1992. gadam strādājis Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā kā līdzstrādnieks un nodaļas vadītājs. Veicis pētījumus traumatisma profilaksē. Apkopojis datus par padomju laikā represētajiem mediķiem. Paula Stradiņa balvas ieguvējs (1993). Miris 1998. gada 3. septembrī Rīgā, atdusas Baltezera kapos.
Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.
Teodors Baltalksnis (1886-1946)
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Dzimis 1886. gada 1. novembrī Mežotnes pagastā. Zemkopis. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 30. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Latgales partizānu pulka seržants. Izlūkgājienā nokļuvis ielenkumā pie Kapasilu un Runsiku sādžām, apšaudījis pretinieku no ložmetēja, nodarot smagus zaudējumus un dodot iespēju saviem vīriem bez zaudējumiem atkāpties. Ievainots. Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Turpinājis kā zemkopis Mežotnes pag. "Upmaļos". Pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Apbalvots par 1919. gada 31. decembra cīņu pie Kapasilu ciema Latgalē, Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1922. gadā. Izsūtīts uz Sibīriju 1945. gada janvārī, atradies filtrācijas nometnē Soļikamskā, no kurienes atbrīvots slimības dēļ. Ieradies Rīgā 1945. gada novembrī. Ievietots 1. Rīgas pilsētas slimnīcā, kur 1946. gada 3. janvārī miris. Apglabāts Rīgā, Matīsa kapos.
Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.; Baltalksnis, Teodors. Lāčplēša Kaŗa ordeņa kavalieŗu datubāze, pieejams: http://lkok.com [01.11.2021.]
Andrejs Balodis (1908-1987)
Dzejnieks
Dzimis 1908. gada 24. martā Vecumnieku pagasta "Brūveros". Mācījies Vecumnieku pamatskolā (1920-1923), Rīgas 4. vidusskolā (1923-1927). Skolotāja vadīts, iepazinies ar komunisma idejām, par ko nonācis kārtības sargu redzes lokā. Pirmais dzejolis publicēts žurnālā "Domas" Nr.3 (1924). Publicējies jauno autoru dzejas kopkrājumā "5x5=25" (1926). Vairākas reizes apcietināts (1928; 1929;1930-1938). Ieslodzījumā turpinājis dzejas rakstīšanu. Otrā pasaules kara laikā cīnījies Sarkanās armijas 1. latviešu iznīcinātāju pulkā. Pēc kara strādājis Kirovā par laikraksta "Cīņa" redaktora vietnieku. Tur atdzejojumā krievu valodā iznācis krājums "Tu mīli Dzimteni" (1943). Pēc atgriešanās Rīgā bijis žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs un vēlāk - atbildīgais redaktors (1948-1964). Rakstnieku Savienības dibinātāju vidū. Autors dzejoļu krājumiem: "Lai lielgabali klus" (1951) pausta padomju ideoloģija, veltījumi uzvarām, jauncelsmes darbam; "Vēji logā" (1955) apkopoti pirmskara dzejoļi, tēlotas cietumnieka izjūtas; "Laika upe" (1968) filozofiskāks dzīves skatījums; kā arī citi krājumi. Dzejoļu krājumi bērniem: "Kolhoza bērni" (1951), "Kamu-kamu-kājiņas" (1970). Vairākus dzejoļus veltījis Bauskai. Miris 1987. gada 6. aprīlī Rīgā, atdusas Ogres kapos.
Balodis, A. Rudens sērmūkšķi. Rīga: Liesma, 1988. 252 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.