Inta Baltgalve (1950)

Skolotāja, dzejniece

Dzimusi 1950. gada 19. maijā Bauskā. Skolotāja, dzejniece, sociālā darbiniece. Augstākā izglītība filoloģijā un sociālajā darbā. Pirmo dzejoli uzrakstījusi 8. klasē. Viņas dzejas būtība izsakāma trīs vārdos – meita, sieva, māte. Dzejoļi ietverti Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" kopkrājumos "Mēs no Bauskas" (1995), "Akmeņi zied" (2001), "Trešais vārds" (2011), "Sirds dzirde" (2013). Intas Baltgalves vārds gadu no gada regulāri lasāms Bauskas laikraksta literārajā lappusē. Darbojusies dramaturģijā un tulkošanā. Dzīves un darba gadi joprojām vijas ap Bausku. Izdevusi savu dzejoļu krājumu "Bērnišķības" (2020).

Mēs no Bauskas. Bauska: Bauskas Dzīve, 1995. 208 lpp.; Akmeņi zied. Bauska: Bauskas Dzīve, 2001. 293 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Jānis Bankavs (1886-1951)

Redaktors, žurnālists

Dzimis Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā 1886. gada 10. novembrī lauksaimnieka ģimenē. Mācījies A. Šaņavska universitātē Maskavā. Ventspils laikraksta "Jaunā Avīze" redaktors un redakcijas loc. (1912-1915), laikraksta "Dzimtenes Atbalss" red. un izdevējs Maskavā (1915-1918), piedalījies laikraksta "Latvijas Sargs" izveidē (1919), laikraksta "Latvija" galv. redaktors (1922-1934), kā arī vairāku citu periodisko izdevumu atbildīgais. Publicējies periodikā. Savos rakstos aplūkojis Latvijas vēstures un politikas jautājumus, rakstījis teātra un literatūras recenzijas. Autors dokumentālai grāmatai "1919. gads" (1935), romāniem "Trīs zvaigznes" un "Grāfs Kaļostro" (abi 1936). Izdevis savu stāstu krājumu "Gaismai austot" (1911). Apcietināts un deportēts (1941). Atgriezies Latvijā 1950. gadā un atkal apcietināts. Miris 1951. gadā.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.

Anna Bauga (1905-1991)

Tulkotāja

Dzimusi 1905. gada 13. martā Blīdenes pagasta "Mazpūcēnos" zemnieku ģimenē. Beigusi Zvārdes pamatskolu (1922), Jelgavas skolotāju institūtu (1927). Strādājusi par angļu, vācu un krievu valodas skolotāju Iecavā (1927–1933) un Dobelē. Veikusi skolotājas pienākumus Uzbekijā (1941). Pēc Otrā pasaules kara Rīgā nodarbojusies ar grāmatu tulkošanu. Rakstnieku savienības tulkotāju sekcijas priekšsēdētāja (1946-1958), vadījusi seminārus iesācējiem, ilgus gadus tulkotāju konsultante. Tulkojusi no angļu, vācu, čehu, slovāku un krievu valodas vairāk nekā 100 grāmatu, kā arī ap 50 lugu, kas iestudētas Latvijas teātros. Tulkojusi J. Hašeka, Dž. Londona, Č. Dikensa, A. K. Doila, K. Vonnegūta, H. K. Andersena un citu pasaules vārda cienīgu rakstnieku darbus. Anna Bauga veikusi literāro apdari latviešu tautas pasaku grāmatām "Zelta tīnīte" (1955), "Trīs labas lietas" (1974). Mirusi 1991. gada 16. janvārī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Rita Bebre (1938)

Dzejniece, psiholoģe

Dzimusi 1938. gada 19. augustā Rēzeknē. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu (1956), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Studiju laikā devusies folkloristu zinātniskajās ekspedīcijās. Strādājusi Bauskas rajona skolās un Bauskas rajona komjaunatnes komitejā (1961–1965). Pirmais publicētais dzejolis "Tikšanās ar angļu studentiem Krakovas kafejnīcā" nodrukāts Bauskas rajona laikrakstā "Komunisma Ceļš" (1964). Raiņa literatūras un mākslas muzeja zinātniskā līdzstrādniece (1965-1968). Pasniegusi psiholoģiju augstskolās, strādājusi par docenti Latvijas Valsts konservatorijā. Izglītības attīstības institūta vadošā pētniece un docente (1991-1999). Izdoti divi dzejoļu krājumi "Kodols" (1975) un "Ugunstieksme" (1984). Ritas Bebres dzeju raksturo ētiski ideāli, aktīva atieksme pret dzīves norisēm. Publicējusi rakstus par daiļrades psiholoģiskajiem un kreativitātes jautājumiem. Veidojusi grāmatu par operas māksliniekiem "Un mūžīgs darba lauks.." (1981); sastādījusi dzejoļu krājumu "Es, Lucij Zamaič, un man vārdi" (1978) un zinātnisko rakstu krājumu "Radoša personība" (2000).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Labākās zāles pret vecumu. "Diena" 11.10.2013. Pieejams: https://video.diena.lv [15.11.2023.]

Eduards Beinarts (1888-?)

Paņemunes pagasta vecākais

Dzimis 1888. gada 11. oktobrī Paņemunes pagasta Tunkūnos, "Ausekļu" mājās. Beidzis vietējo pagastskolu, kursus Priekuļos. Lauksaimniecību apguvis Krievijā. Paņemunas pagasta vecākais. Savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības padomes loceklis. Kā Valsts statistiskās pārvaldes Paņemunes pagasta brīvprātīgais korespondents apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes II pakāpi (n.p.k. 2360; 1934. gads). Sekmīgi saimniekojis tēva mājās. Latvijas Lauksaimniecības kameras sekcijas Lauksaimniecības biedrību priekšsēdētājs. Miršanas datums nav zināms.

Ed. Beinarta 25 gadi sabiedriskā darbā. "Bauskas Vēstnesis" Nr. 41 (1938) un Latvijas Lauksaimniecības kameras sekcijas priekšsēdētāji. "Latvijas Lauksaimnieks" Nr. 18 (1938), pieejami LNDB www.periodika.lv [15.11.2023.]; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Paulis Beķeris (1901-?)

Lauksaimnieks

Dzimis 1901. gada 6. oktobrī Jelgavā. Studējis mežkopību Latvijas Universitātē. Piedalījies Brīvības cīņās. Bauskas lauksaimniecības valdes biedrības loceklis un Bauskas pagasta vecākais. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.

Rihards Belte

Aktieris, režisors

Dzimis 1949. gada 21. janvārī Bauskas rajona Panemūnē. Darbojies Bauskas Tautas teātrī. Mācījies Tautas kinoaktieru studijā. Aktieris Liepājas teātrī no 1974. līdz 1991. gadam. Raksturlomu tēlotājs. Liepājas Leļļu teātra dibinātājs (1989), ilggadējs tā režisors un direktors līdz 2016. gadam. Nominēts titulam "Gada liepājnieks 2018" par Liepājas Leļļu teātra izveidi un nostiprināšanu. Precējies ar aktrisi Inesi Belti.

Teātris un kino biogrāfijās, 1. sēj. Rīga: Preses nams,1999; Rihards Belte: sīkums, bet patīkami. Pieejams www.liepajniekiem.lv [21.01.2022.]

Edgars Bergmanis (1904-1982)

Mācītājs

Dzimis 1904. gada 18. maijā Rundāles pagastā. Rakstveža dēls. Beidzis Hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1934). 1934. gada 24. jūnijā ordinēts par Bauskas prāvesta iecirkņa vikāru. Ticības mācības skolotājs J. Biseknieka lauksaimniecības vidusskolā Jelgavā un Mežotnē. No 1937. gada mācītājs Mežotnes- Bērsteles Ev. luteriskajās draudzē. Aizsargu mācītājs. Devies trimdā (1944). 1947. gadā Anglijā sācis aktīvu darbu pie Līdsas Ev. lut. latviešu draudzes nodibināšanas. Miris 1982. gada 22. decembrī Anglijā.

"Latvija Amerikā" Nr.39 (1964) un Nr.6 (1982), pieejami LN Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [22.11.2022.]

Leo Kalnietis (1895-1941)

Kapteinis

Dzimis 1895. gada 15. oktobrī Svitenē ar uzvārdu Bergmanis. Beidzis zemkopības skolu Jonišķos. Lauksaimniecības instruktors. Iesaukts krievu armijā (1915), dienējis 12. Sibīrijas strēlnieku pulkā, pēc tam rezerves latviešu strēlnieku bataljonā Tērbatā. Beidzis 1. Kijevas praporščiku skolu (1916). Pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku (1917). Kā izlūku komandas priekšnieks piedalījies kaujās pie Rīgas un Siguldas. Apbalvots ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, 1917. gadā saņēmis Jura krusta IV šķiras apbalvojumu. Pusotru mēnesis mobilizēts arī Sarkanajā armijā (1919). Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. jūlijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Bolderājas un Torņakalnā, Līvbērzē un pie Dobeles. Par kauju nopelniem Bolderājā paaugstināts par virsleitnantu. Ievainots. 1920. gada 12. janvārī Latgalē, pie Jaundekšņu sādžas, būdams rotas komandieris, pēc savas ierosmes ar 9 kareivjiem devies ienaidnieka aizmugurē. Ar sādžas ieņemšanu sekmēja ienaidnieka sakāvi šajā frontes iecirknī un daudzu gūstekņu saņemšanu. Par to apbalvots. 8. Daugavpils kājnieku pulka virsleitnants. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu Sapieru bataljonā. Atvaļināts slimības dēļ (1924). Dzīvojis Jelgavā. Bataljona komandieris 13. Bauskas aizsargu pulkā. Atgriezies armijā (1927), dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā, sasniedzis kapteiņa pakāpi. Mainījis uzvārdu uz Kalnietis. Turpinājis dienestu (1940-1941). Kritis kaujā pret vāciešiem 1941. gada jūlijā pie Stāmerienas.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.; Bauskas CB novadpētniecība mape "Virsnieki. Karavīri. Pretošanās kustību dalībnieki"

Andrejs Bērziņš (1891-1981)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1891. gada 6. decembrī Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīnījies pie Ložmetējkalna. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā. 1919. gada novembrī uzbrukumā Jelgavai pie Ozoliņu mājām, Svētes upes krastā Bērziņš ar ložmetēju vairākkārt atsitis ienaidnieka uzbrukumus, tā sekmēdams sava pulka virzīšanos uz priekšu. Atvaļināts 1920. gada 24. decembrī. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1254 (1922. gadā). Zemkopis Vecumnieku pagasta "Mālzemniekos". Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Vecumnieku pagasta mājās "Brūveri", mūža pēdējos gados - "Bērziņos". Miris 1981. gada 22. oktobrī. Apbedīts Vecumnieku pagasta Centra kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.