Jānis Ceplītis (1881-1956)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Lauksaimnieku Jēkaba un Mariannas dēls, vecākais no trim brāļiem ar militāro karjeru. Mācījies Bauskas pilsētas skolā, pēc tam izglītojies ģimnāzijā. Brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā (1902). Beidzis Viļņas junkuru skolu (1906). Dienējis 2. grenadieru pulkā. Studējis Pēterpils Kara akadēmijas Topogrāfijas nodaļā. Piedalījies kaujās, cietis. Dienvidrietumu frontes štāba virsnieks (1915), kapteinis un vēlāk arī apakšpulkveidis (1917). Kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās (1917). Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks (1918. gada dec. -1919. gada sept.). Latvijā atgriezies 1920. gada vasarā, kad darbība frontē jau bija izbeigta. Pulkvežleitnants Latvijas armijas Virspavēlnieka štābā (1920). Kara skolas priekšnieks, par virsuzdevumu liekot mācību iestādes sagatavošanu pēc miera laika programmas. Paaugstināts par pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri (1923). Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (n.p.k. 294; 1928. gads), saņēmis arī citus apbalvojumus. No 1931. gada armijas sakaru priekšnieks. Atvaļināts 1935. gadā un dzīvojis gan Rīgā, gan savās lauku mājās. Devies bēgļu gaitās uz Vāciju (1944). Miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"; Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.

Roberts Ceplītis (1931-2013)

Aktieris

Dzimis 1931. gada 13. augustā Skaistkalnes pagastā bijušā muižas kučiera ģimenē. Mācījies Bauskas vidusskolā (1949-1951), beidzis Rīgas celtniecības tehnikumu (1954). Darbojies Rīgas Tautas teātrī "Saulgrieži". Dailes teātra 3. studijas absolvents (1962) ar diplomdarba lomu - Edgars (R. Blaumaņa "Ugunī"), Viktors Mutufls (Ī. Žamiaka "Pajumti Mutuflu ģimenei"). Spēcīga temperamenta aktieris ar raksturotāja dotībām un noturīgu profesionalitāti. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī (1963–1967). Nacionālā teātra aktieris no 1967. gada, pēdējā loma - Lords Virpavārs "Princis un ubaga zēns" (2007). Vīrišķīgs un lēnīgs bijis viņa atveidotais Mičs "Ilgu tramvajā" (1969) arīdzan Pindaks "Skroderdienās Silmačos" (1969, 1975). Viena no mūža nozīmīgākām lomām - Mežeņins izrādē "Krasts" (1980). Precējies ar televīzijas režisori Birutu Ceplīti. Roberts Ceplītis miris 2013. gada 10. augustā.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Roberts Ceplītis. Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi, pieejams: http://100.teatris.lv/personalities/actor/C [18.10.2023.]

Rūdolfs Ceplītis (1895-1941)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Ceplīšu ģimenes jaunākais dēls. Mācījies Bauskas pilsētas skolā un tehniskajos kursos Rīgā. Iesaukts cariskās Krievijas armijā (1915). Absolvējis Oranienbaumas praporščiku skolu (1916). Piedalījies kaujās Karpatos 91. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā un smagi ievainots. Pēc izveseļošanās pāgājis dienēt Latviešu strēlnieku rezervistu pulkā Tērbatā (1917). Frontei sabrūkot, kritis vācu gūstā. Atgriezies 1918. gada nogalē. Iestājies jaunizveidotajā Latvijas armijā, 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā (1919). Komandējis rotu kaujās pret lieliniekiem Latgales frontē (1919). Bermontiādes laikā palīdzējis noturēt Dammes - Anniņmuižas - Zolitūdes pozīcijas. Veiksmīgi vedis savu rotu pretuzbrukumā, kad vācu karaspēks pārrāvis fronti pie Iecavas upes. Par varonību un nopelniem piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagastā un Lāčplēša Kara ordenis (Nr. 97; 1920). No 1920. gada 6. Rīgas kājnieku pulka saimniecības daļas priekšnieks, no 1934. gada pulka štāba priekšnieks. Pa starpu turpinājis izglītoties - beidzis vecāko virsnieku kursus (1923), bataljonu komandieru kursus (1931). Pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, tā komandieris (1937-1940) un Rēzeknes garnizona priekšnieks. Iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (n.p.k. 1163; 1938. gads). Atcelts no amata pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā. Deportāciju laikā 1941. gada 14. jūnija apcietināts un deportēts uz Maskavu. Nošauts Komunarkas masu kapos 1941. gada 16. oktobrī.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"

Fridrichs Cernts (1898-1944)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies 1917. gada augustā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. 1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā, bet 31. martā aizturēts Dundagā un ieskaitīts landesvērā. 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts astotajā Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, ievainots. 1920. gada februārī atgriezies cīņā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā F. Cernts brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to; vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem. Atvaļināts (1922) seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. Miris 1944. gadā. Apbedīts Irlavas pagasta Tiļļu kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Vija Cerusa (1950)

Latviešu valodas un literatūras skolotāja

Dzimusi 1950. gada 23. jūnijā Salgales pagasta Būmaņu mājās. Vija Cerusa, dzimusi Bērziņa, pēc apkaimes skolas un LU Filoloģijas fakultātes beigšanas uzsāka darba gaitas Bauskas Vakara vidusskolā. Latviešu valodas un literatūras skolotājas sirds darba ilgākais posms (1978-2019) aizritējis Bauskas 1. vidusskolā (tag. Bauskas ģimnāzija), kur bijusi arī vairāku klašu audzinātāja un direktora vietniece ārpusklases darbā. Vijas vadīto tematisko pasākumu skaits mērāms simtos un turpina augt, tāpat arī to bērnu un jauniešu pulks, kas iepazīst latviešu literātus un novadniekus visdažādāko uzdevumu izpildē. Vija ilgus gadus vadījusi Bauskas rajona (vēlāk novada) latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību (1981-2020) un tās laikā izdzīvotas un meklētas pieejas tādās pārmaiņās kā e-klase, kompetenču pieeja mācību saturā u.c. Vija Cerusa sakārtojusi stāstu krājumus "Mūsu ozolu stāsti" (2018), "Mūsu skolas stāsti" (2019). Par radošu darbu saņemta Luda Bērziņa Starptautiskā pedagogu balva (2011). Pagodinājums bijis izvirzīšana Imanta Ziedoņa balvai nominācijā "Bize" (2016). Vija Cerusa saņēmusi Atzinības krusta III šķ. (2019). Par izciliem nopelniem latviešu literatūras pedagoģijā un mūža ieguldījumu latviešu valodas un kultūras tradīciju popularizēšanā un saglabāšanā novadā un Latvijā, saņēmusi Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu "Mūža ieguldījums" (2020).

Bauskas CB novadpētniecības mape "Izglītība"

Antra Cilinska (1963)

Kinorežisore

Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā medicīnas darbinieku ģimenē. Beigusi Rīgas 50. vidusskolu (1981). Absolvējusi LVU svešvalodu fakultāti, Banku augstskolu, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā norit doktorantūras studijas. Rīgas kinostudijas montāžas režisore (1981–1990). Bijusi montāžas režisore daudzām J. Podnieka filmām, tostarp: "Vai viegli būt jaunam?" (1986), "Klusuma stunda" (1992), pēc J. Podnieka nāves pabeigusi viņa iecerēto filmu par Latviju un Krieviju pēc PSRS sabrukuma - "Nepabeigtā filma" (1993). Viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada. Savos darbos kinorežisore analizē indivīda un sabiedrības savstarpējās attiecības. Režisore un producente tādām filmām kā: "Baltijas sāga" (2000), "Turpinājums Latvijai" (2008), "Laimes formula" (2015), "Iemesti pasaulē" (2018) un daudzām citām. Antra Cilinska pasniedz lekcijas montāžā un producēšanā kopš 2008. gada.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Antra Cilinska. Jura Podnieka studija, pieejams: https://www.jps.lv/par-mums/mes/ [20.10.2023.]

Eduards Cīrulis (1872-1940)

Veterinārārsts

Dzimis 1872. gada 29. martā Ūziņu pagasta "Kalnamačās". Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (1895), Tērbatas veterināro institūtu (1899). Uzsācis brīvpraksi Bauskā, taču aizkomandēts uz Aizkaukāzu, no kurienes iesaukts karadienestā. Pēc atgriešanās Bauskā (1907) darbojies gan kā pilsētas, gan kā apriņķa veterinārārsta vietnieks līdz 1912. gadam. Pasaules karam sākoties, atkal iesaukts krievu armijā un līdz 1918. gadam bijis kara veterinārārsts Rumānijas frontē. Veterinārpārvaldes priekšnieks Latvijā no 1922. gada līdz aiziešanai pensijā 1937. gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (n.p.k. 803; 1933). Latvijas Universitātes mācībspēks. Korporācijas "Latvia’s" filistrs, Veterinārārstu biedrības dibinātājs. Miris 1940. gada 21. janvārī, izvadīts no viņa lauku mājām - Taurkalnes pagasta "Baltvartūniem". Atdusas Taurkalnes kapos.

Piemiņai. "Latvijas Veterinārārstu Žurnāls" Nr.1 (1940), pieejams LNDB www.periodika.lv [30.10.2023.]; Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Nikolajs Cīrulis (1910-2008)

Skolotājs, agronoms

Dzimis 1910. gada 6. septembrī Jērcēnu pagasta "Kaņepēs". Mācījies Strenču pilsētas skolā, Priekules lauksaimniecības vidusskolā. Latvijas Universitātes absolvents. Bijis mazpulku inspektors. Strādājis par Kaucmindes Mājturības skolas pārzini. Pasniedzis dārzkopību un putnkopību (1937-1941). Rotas komandieris Aizsargu organizācijā. Īslīces lauksaimniecības biedrības priekšnieka biedrs. Miris 2008. gada 17. martā Marionā, ASV.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Ozoliņa-Ķeņģe, M., Auziņa-Smita, I. Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts. [Almelija], 1989. 306 lpp.; Nekrologs. "Laiks" Nr. 15 (2008), pieejams LNDB www.periodika.lv [22.10.2023.]

Alfreds Čablis (1897-1942)

Militārs darbinieks, kapteinis

Dzimis 1897. gada 7. aprīlī Bārbeles pagastā. Darbojies aktīvajā dienestā. Būdams 6. Rīgas kājnieku pulka saimniecības komandas priekšnieks virsleitnants, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (n.p.k. 3658; 1935. gads). Iesaistījies nacionālā pretošanās kustībā pret padomju okupāciju (1940-1941). Latvijas armijas pulkveža Kārļa Eduarda Čabļa brālis. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Atradies ieslodzījumā Noriļskā, kur 1942. gadā miris.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Kārlis Eduards Čablis (1891-1976)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Bārbeles pagasta "Sālimos". Pēc pamatskolas beigšanas studējis lauksaimniecību. Mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš. Brīvprātīgi pieteicies armijā (1914). Beidzis mācības karaskolā (1915). Paaugstināts par virsnieku. Cīnījies frontē pie Jelgavas, stājoties pretī vācu uzbrukumam. Nokomandēts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu un kopā ar to piedalījies turpmākajās strēlnieku cīņās. Saņēmis cariskās Krievijas apbalvojumus. Pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma vairākkārt arestēts kā kontrrevolucionārists. Zemkopis Tveras apr. Grigorjevas sādžā. Atgriezies Latvijā 1918. gada oktobrī. Mobilizēts Sarkanajā armijā (1919), no kuras dezertējis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā, iesaistījās cīņās par Latvijas pilnīgu atbrīvošanu. Iecelts par bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieku (1922). Beidzis virsnieku kursus (1924). Piešķirta pulkveža dienesta pakāpe 1928. gada 18. novembrī. Otrā Pasaules kara sākumā atvaļināts no Latvijas tautas armijas (1940), kā argumentu izmantojot E.Čablim piemērota amata neesamību Sarkanajā armijā. Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Teteles pagasta "Čābļos", turpat arī pēckara laikā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par cīņām strēlnieku pulkos (nr. 1067; 1921. gads). Saņēmis Viestura ordeni par dienestu Latvijas armijā (III šķ., 1938). Miris 1976. gada 2. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Kārlis Eduards Čablis. Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗu datubāze, pieejams: lkok.com [04.10.2023.]; Bauskas CB novadpētniecības mape " Vēsture: virsnieki, karavīri, pretošanās kustību dalībnieki"